Augsburga (Augsburg)
Augsburga (de, ) ir neatkarīga pilsēta Vācijas dienvidos, Bavārijas federālajā zemē, vēsturiskajā Švābijas reģionā. Pēc iedzīvotāju skaita Augsburga ir trešā lielākā pilsēta Bavārijā; 2021. gadā tajā dzīvoja 296 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas 50 km uz rietumiem no Minhenes, Lehas krastos, kur tajā ieplūst Vertahas upe. Augsburga ir nozīmīgs transporta mezgls.
Augsburgas ūdens pārvaldības sistēma 2019. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Augsburgu 15. gadā p.m.ē. dibināja Romas impērija ar nosaukumu Augusta Vindelicum jeb Augusta Vindelicorum. Tā ir viena no vecākajām Vācijas pilsētām. No mūsu ēras 30. gada tā bija Romas provinces Rētijas administratīvais centrs.
1156. gadā Augsburga ieguva pilsētas tiesības. No 1276. līdz 1803. gadam Augsburga bija Svētās Romas impērijas brīvpilsēta. Pilsētai bija nozīmīga loma Reformācijā; tur 1555. gadā tika parakstīts Augsburgas miera līgums.
Pilsētā ir dzimis inženieris un izgudrotājs Rūdolfs Dīzels. 1893. gadā viņš patentēja dīzeļdzinēju.
Augsburgas ūdens pārvaldības sistēma 2019. gadā tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Augsburgu 15. gadā p.m.ē. dibināja Romas impērija ar nosaukumu Augusta Vindelicum jeb Augusta Vindelicorum. Tā ir viena no vecākajām Vācijas pilsētām. No mūsu ēras 30. gada tā bija Romas provinces Rētijas administratīvais centrs.
1156. gadā Augsburga ieguva pilsētas tiesības. No 1276. līdz 1803. gadam Augsburga bija Svētās Romas impērijas brīvpilsēta. Pilsētai bija nozīmīga loma Reformācijā; tur 1555. gadā tika parakstīts Augsburgas miera līgums.
Pilsētā ir dzimis inženieris un izgudrotājs Rūdolfs Dīzels. 1893. gadā viņš patentēja dīzeļdzinēju.
Ģeogrāfiskā karte - Augsburga (Augsburg)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Vācija
Vācijas karogs |
Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
DE | Vācu valoda (German language) |